Reti kurš nojauš, ka Latvijā (2004. gadā) tabakas lietošanas sekas ir cēlonis vismaz 4380 priekšlaicīgām nāvēm katru gadu jeb vismaz 12 cilvēki dienā Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika neatspoguļo tabakas dūmu alerģiskos cilvēkus, nav atspoguļots arī tas, cik no mums elpo tabakas dūmus piespiedu kārtā. Tomēr esošie statistiskie rādītāji ir gana biedējoši, lai liktu mums aizdomāties par radikālāku lēmumu pieņemšanu, lai pasargātu vismaz nākamo paaudzi no tabakas dūmiem.

Tikai daži piemēri. 35% mūsu valsts iedzīvotāju smēķē katru dienu, 65% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir izsmēķējuši vismaz vienu cigareti, turklāt biežāk savu atkarību no smēķēšanas apliecina gados jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Šokē dati par skolēniem. 13-15 gadus vecu skolēnu vidū aptuveni 80% jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet vairāk nekā 37% skolēnu pašreiz lieto jebkādus tabakas izstrādājumus. Ironiski, bet šajā ziņā mēs krietni apsteidzam savus tuvākos kaimiņus lietuviešus un igauņus, kur jauniešu smēķētāju īpatsvars ir attiecīgi 26,7% un 24,2%. (www.vm.gov.lv)
 

STATISTIKA

2004. gads...

Lai gan Latvijā nedaudz samazinājies smēķējošo skaits, valstī joprojām smēķē gandrīz puse vīriešu un gandrīz piektā daļa sieviešu, liecina Veselības veicināšanas valsts aģentūras (VVVA) apkopotie dati par veselību ietekmējošiem paradumiem 2004. gadā.

Latvijā pērn smēķēja 47,3% vīriešu un 17,8% sieviešu, liecina VVVA apkopotie dati. Tas ir nedaudz mazāk nekā 2002. gadā, kad smēķēja 51,1% vīriešu un 19,2% sieviešu.

2000. gadā smēķēja 51,3% vīriešu un 18,2% sieviešu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājies to cilvēku skaits, kas vēlas atmest smēķēšanu, informē VVVA.

Pērn smēķēšanu atmest vēlējās 60% vīriešu un 61% sieviešu. 2002. gadā kaitīgo ieradumu atmest vēlējās 59% vīriešu un 57% sieviešu, bet 2000. gadā — 57% sieviešu un tikpat daudz vīriešu. (www.apollo.lv)

2003. gads...

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes 2003.gada datiem Latvijā ir 32.7% regulāru smēķētāju (vīrieši – 50.6%, sievietes – 17%) un vēl 5.7% smēķē epizodiski (2.1. tabula). Visvairāk smēķē vecuma grupā 35 - 44 gadi (vīrieši 63%, sievietes 25%). No visiem respondentiem 79%, kuri pašreiz smēķē vai kādreiz ir smēķējuši, to uzsākuši darīt līdz 21 gada vecumam (2.3. tabula), (2.4. tabula), bet jāmin arī tas, ka vislielākais respondentu īpatsvars, kuri smēķēšanu atmetuši pēdējo 2 gadu laikā ir vecuma grupā 15-24 gadi. Gan sieviešu, gan vīriešu vidū visbiežāk smēķē personas ar vidējo izglītību, bet tie, kuriem ir augstākā izglītība, smēķē vismazāk (2.2. tabula).

Vīrieši – smēķētāji dienā izsmēķē vidēji 15.1 cigareti, bet sievietes – 8.7 cigaretes. Dzīvojot kopā ar partneri, vidēji dienā tiek izsmēķētas 14.4 cigaretes, bet bez partnera – 11.3 cigaretes (2.5. tabula), lai gan 20.1 % no 27.8% respondentu, kuri pagātnē smēķējuši, ir ar partneri dzīvojošie pašlaik nesmēķējošie respondenti. Jāsecina – dzīvošana kopā ar partneri veicina gan smēķēšanu, gan atmešanu, tātad, ja reiz izdomājat smēķēšanu atmest, tad partneris var palīdzēt, bet ja domājat turpināt slīgt tabakas dūmos, arī to partneris veicinās. Daudzi respondenti atzīst, ka vēlas atmest smēķēšanu, par iemeslu minot veselību, pārsvarā vecāki cilvēki, bet jaunieši pārsvarā satraucas par sliktu elpu un izskatu. Lai arī kāda būtu motivācija atmest, tomēr katra reize, kad mēģināsiet to darīt, Jūs tuvinās šim mērķim. (www.narko.lv)

KAS NOTIKS NĀKOTNĒ?

Ja Latvijā netiks ieviesta visaptveroša valsts smēķēšanas ierobežošanas politika un rīcības programma, tuvākajos gados var sagaidīt smēķētāju skaita palielināšanos, īpaši sieviešu vidū, brīdina Veselības veicināšanas centra un Narkoloģijas centra speciālisti.

Veselības aizsardzības jautājumos cilvēki vairāk uzticas ārstiem, īpaši, ja viņi jau meklē palīdzību, tāpēc mediķiem būtu aktīvāk jāiesaistās pretsmēķēšanas kampaņā, uzskata Veselības veicināšanas centra pārstāve Iveta Pudule.

Saskaņā ar Veselības veicināšanas centra un Narkoloģijas centra datiem, ārsts ieteicis atmest smēķēšanu tikai 14,3% ikdienas smēķētāju. Par viņiem daudz aktīvāki bijuši ģimenes locekļi, 68%, un citi cilvēki - 34%. Zobārsti smēķēšanu ieteikuši atmest 5% smēķētāju, zobu higienisti - 2%. Medmāsas un citi veselības darbinieki rosinājuši nesmēķēt tikai 3% pīpmaņu.

Lai rosinātu medicīnas darbiniekus aktīvāk iesaistīties pretsmēķēšanas kampaņā, ārstiem paredzēts izdalīt starptautiskās aģentūras "Tabaka un veselība" direktora profesora Deivida Simpsona grāmatu "Ārsti un tabaka - medicīnas lielais uzdevums" latviešu valodā. Tā tulkota un izdota par valsts profilakses projekta līdzekļiem.

Izdevumā aprakstīti tabakas lietošanas riski, kā arī doti padomi ārstiem smēķēšanas izbeigšanas metožu lietošanā.

Jau vēstīts, ka pirms diviem gadiem Ministru Kabinets akceptēja Sabiedrības veselības stratēģiju no 2001. līdz 2010.gadam, kurā kā prioritāte izvirzīta smēķēšanas izplatības samazināšana Latvijā. Tajā paredzēts līdz 2010.gadam vismaz par 20% samazināt smēķētāju īpatsvaru to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 15 gadiem, kā arī attālināt vecumu, kādā tiek sākta regulāra smēķēšana.

Vairāk nekā viena trešdaļa, 36,7%, jauno smēķētāju uzsākuši smēķēt, nesasniedzot pat desmit gadus, liecina Veselības veicināšanas centra un Narkoloģijas centra pētījums. Vairums jauniešu, kuri pamēģina smēķēt agrā vecumā, vēlākos gados kļūst par ikdienas smēķētājiem, kuriem ir grūtības atmest smēķēšanu. (www.farmacija-mic.lv)

IESKATIES: Pētījums par smēķēšanas izplatību Latvijā 2003. gadā.